Psihoterapija nfz

Ðajâ tekstâ mçs centîsimies atbildçt uz jautâjumu: ko nozîmç psihoterapija?

Protams, visi zina, ka psihoterapija ir ârstçðanas procedûra, kuras mçríis ir atvieglot garîgâs vai fiziskâs cieðanas. Psihoterapija joprojâm ir sareþìîts process, kura dzçriens ir veidot izmaiòas pacienta domâðanâ un uzvedîbu, kas varçtu bût piesardzîga attiecîbâ uz to, ka pacients joprojâm atrodas. Psihologam ir atbilstoðas zinâðanas, kas 100% nodroðinâs, ka viòð pamanîs problçmu, ar kuru pacients cînâs, un arî pçc izpratnes pacients varçs izmantot pareizo ârstçðanas metodi.

Psihoterapija ir ïoti bîstams process. Lai pacients spçtu tikt galâ ar savu problçmu, viòam ir ne tikai jâvçrðas pie sevis, bet arî jâskatâs uz viòa mazajâm malâm, dusmâm, bailçm vai nevçlçðanos pret jaunâm sievietçm. Psihoterapija nav tikai saruna ar ârstu, kurð redz pacientu aizmugurç, un saka, ka viss bûs programmâ. Psihoterapija ir skaista saistîba, kurâ psihoterapeits saòem labâku izpratni par viòu problçmâm un cieðanu avotiem.

Mçs bieþi dzirdam no sveðiniekiem, ka psihoterapija viòiem rada bailes. Ðâds plânoðanas process tiek dots tam, ka ðodienas darbiniekiem joprojâm ir ïoti maz informâcijas par psihoterapiju. Un tâpçc mçs zinâm, ka, ja mçs kaut ko nesaprotam, tas mums rada îstu bailes.

Cik ilgi psihoterapija ilgst? Psihoterapijâ nav stingras procedûras, kas izlemtu, cik ilgi dzîvo psihoterapija. Vçl viena problçma ir katrs pacients, kurð sevi iepazîstina ar speciâlistu, un kas ir jâaplûko îpaðâ veidâ. Pat psihoterapeits svarîgas sanâksmes laikâ ir ïoti grûti noteikt, cik daudz ârstçðanas var veikt, lai gan to var salîdzinât ar problçmu skaitu, ar kurâm pacients sazinâs ar psihoterapeitu.Tâdçjâdi var droði teikt, ka psihoterapija ir atkarîga no pârmaiòâm domâðanas veidâ, ko sniedz persona, kas atrodas terapijâ, kad tiek ziòots, ka viòð ir atbrîvots no viòa garîgâ stâvokïa.